top of page
  • Writer's pictureVNK serviss

SIA “VNK SERVISS” APSAIMNIEKOŠANAS KOMANDAS PĀRDOMAS, PADOMI, MĒRĶI UN IZAICINĀJUMI

SIA “VNK serviss” valdes locekle Diāna Skudra ar gandarījumu atzīst, ka ļoti lepojas ar visu uzņēmuma komandu, kas ne tikai mērķtiecīgi strādā, lai katru dienu mazliet labāk kā vakardien kalpotu novada iedzīvotājiem, bet arī pastāvīgi un mērķtiecīgi uzlabo savas zināšanas un paaugstina profesionālo kompetenci, lai visi kopā virzītos tuvāk uzņēmuma galvenajam mērķim – katru dienu kļūt par uzņēmuma klientiem labāku servisu, kvalitatīvāku pakalpojumu piegādātāju un to visu realizēt par saprātīgiem finansējuma līdzekļiem, pēc iespējas meklējot veidus kā piesaistīt papildus finansējumu.

Lai sniegtu ieskatu SIA “VNK serviss” apsaimniekošanas jomas darbībā un nākotnes plānos, uz sarunu uzaicinājām apsaimniekošanas nodaļas vadītāju Kristīni Uļevataju-Koščejevu, kas uzņēmumā strādā jau divus gadus un apsaimniekošanas speciālisti Kristīni Krilovsku, kura uzņēmuma pievienojās pirms gada.

Jautājām abām speciālistēm – kāda ir Jūsu profesionālā pieredze un kā nonācāt tieši SIA “VNK serviss”?

Kristīne K. – Darbojos kā nekustamā īpašuma vērtētāja vairāk nekā desmit gadus, kas man sniedza plašu pieredzi un padziļinātas zināšanas dzīvojamo māju tehniskajā apsekošanā. Pēdējos piecus gadus strādāju apsaimniekošanas jomā. Pieteicos izsludinātajā SIA “VNK serviss” konkursā uz apsaimniekošanas speciālista vietu, jo pati esmu dzimusi un augusi Tārgalē, kādēļ man vienmēr ir bijušas rūpes un interese par dzīvi Ventspils novadā.

Kristīne U. K. – Atšķirībā no kolēģes esmu ventspilniece, tāpēc SIA “VNK serviss” nonācu citā ceļā. Ieguvu namu pārziņa kvalifikāciju jau pirms 15 gadiem un šobrīd turpinu studijas Rīgas Tehniskajā universitātē. Daudzus gadus nostrādāju pavisam citā nozarē, tomēr pienāca laiks, kad sapratu, ka vēlos sasniegt jaunus mērķus, un 2018. gadā sāku strādāt šajā jomā. Mani piesaistīja darbs SIA “VNK serviss”, jo vienmēr esmu augsti novērtējusi izaicinājumus un komandas darbu. Izvirzot turpmāko gadu mērķus SIA “VNK serviss”, vēlos sniegt savu ieguldījumu novada attīstībā un veicināt klientu apmierinātību ar mūsu sniegtajiem pakalpojumiem.

Un uz kādu mērķi pašlaik tiecaties?

Kristīne U. K. – Aktīvi strādājam pie tā, lai divu gadu laikā vismaz 30 procenti no mūsu apsaimniekošanā esošajiem daudzdzīvokļu namiem tiktu veiktas renovācijas vai būtiski remontdarbi mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanai, kas savukārt arī palīdzēs samazināt siltuma patēriņu.

Kādi ir galvenie izaicinājumi, lai šo mērķi sasniegtu?

Kristīne U. K. – Viens no stūrakmeņiem, kas ir pamatā šī mērķa sasniegšanai, ir pēc iespējas ātrāka ēku tehniskās apsekošanas realizācija. To plānojam uz nākamo gadu, jo vienas ēkas apsekošana izmaksās aptuveni 1000 eiro. Attiecīgi tālāk izrietēs citi uzdevumi, kurus nav iespējams identificēt un veikt bez ēku tehniskās apsekošanas, kā to nosaka spēkā esošie MK noteikumi.

Kas, jūsuprāt, ir interesantākais, strādājot šajā vīrišķīgajā profesijā?

Kristīne K. – Daudzi mēdz uzskatīt, ka tā ir vīrišķīga profesija, bet tā nebūt nav. Protams, ir nepieciešamas tehniskās zināšanas, taču ir jābūt arī labām komunikācijas prasmēm, ko biežāk attiecina uz “sieviešu” profesijām. Spēja komunicēt un sadarboties, kopīgi meklēt veiksmīgākos risinājumus dažādās situācijās – tas nes jaunus izaicinājumus katru dienu.

Kādas ir jūsu metodes, lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem?

Kristīne K. – Kā jau minēju, noteikti ļoti svarīga ir sadarbība ar kolēģiem un viņu atbalsts. Mūsu komandā ir labi speciālisti, kas izpalīdz cits citam visdažādākajos jautājumos. Izaicinājumiem stāties pretī palīdz arī pozitīvas atsauksmes no mūsu klientiem, ko sākam saņemt arvien biežāk.

Kristīne U. K – Jā, pēdējā laikā patiešām arvien biežāk saņemam atzinīgus vārdus no klientiem. Nesen noslēdzās ALTUM projekts “Varavīksnēs”, Ancē, un mums bija gandarījums dzirdēt iedzīvotāju prieku par to, ka beidzot lietus laikā var mierīgi gulēt, vairs nav problēmas ar skursteņiem, pie tam darbi beidzās ļoti ātri – jauno jumtu uzlika tikai mēneša laikā. Galu galā, šādas pozitīvas atsauksmes motivē turpināt mērķtiecīgi darboties un palīdz pārvarēt situācijas, kad nolaižas rokas. Ir prieks par kopā paveikto, un mēs vienmēr cenšamies iespēju robežās izprast katra klienta problēmu un meklēt labākos risinājumus!

Kādas ir jūsu prioritātes apsaimniekošanā un kā tās tiek īstenotas?


Kristīne U. K – Ņemot vērā situācijas, ko var novērot visapkārt Latvijai – gāzesvadu plīsumus, brūkošus balkonus, biežus stāvvadu plīsumus u.c. –, mūsu galvenā prioritāte apsaimniekošanā ir ēku tehniskā stāvokļa mērķtiecīga un patstāvīga uzlabošana, kas ir ārkārtīgi svarīgi sabiedrības un vides drošībai. Vēlamies, lai mūsu novadā netiktu piedzīvoti šādi atgadījumi un lai vide ir iedzīvotājiem droša. Lai to nodrošinātu, tiek veiktas vairākas mērķtiecīgas darbības, piemēram, šogad tiks veikta atsevišķu daudzdzīvokļu ēku tehniskā apsekošana, un šos darbus turpināsim arī 2024. gadā, kad tehniskā apsekošana tiks veikta vairumam daudzdzīvokļu ēku. Būtiska ir arī dzīvokļu īpašnieku izpratne, ka tehniskā apsekošana ir pamatā visam, lai spētu saprast un noteikt, kādi ir nākamie soļi ēkas stāvokļa uzlabošanā.


Kas īsti ir tehniskā apsekošana – ko tas ietver?


Kristīne K. – Būtībā tehniskā apsekošana ir ēkas esošo un norobežojošo konstrukciju pārbaude. Tiek pārbaudīts, vai ēkai nav kādi nosēdumi, noslīdējumi vai jebkādas nobīdes no normām, un to visu ir nepieciešams veikt mājas un attiecīgi arī iedzīvotāju drošības labā. Ja savlaicīgi netiek identificēts, ka būvei ir problēma ar šīm konstrukcijām, tas var novest pie ēkas daļējas vai pilnīgas bojāejas, apdraudot cilvēku dzīvību un veselību! Iedzīvotājiem būtu svarīgi saprast arī to, ka šādos gadījumos atbildību nes nevis apsaimniekotājs, bet dzīvokļu īpašnieki, jo dzīvokļu īpašnieki ir tās personas, kas pieņem lēmumus par kopīpašumā veicamajiem darbiem.


Kristīne U. K – Saistībā ar atbildību un pienākumiem attiecībā uz kopīpašumu vēlamies arī izglītot novada iedzīvotājus par to, ko ir būtiski ievērot un darīt, tostarp, piemēram, kopsapulču apmeklēšanu.


Kā jūs vērtējat iedzīvotāju iesaisti šajās kopsapulcēs un izpratni par iedzīvotāju pienākumiem attiecībā uz kopīpašumu?


Kristīne U. K. – Nevēlētos izcelt atsevišķus ciemus, tomēr ir ciemi, kuros iedzīvotāji aktīvi apmeklē kopsapulces, un ir ciemi, kuros iedzīvotāju iesaiste ir ļoti vāja. Aicinām iedzīvotājus ņemt vērā, ka piedalīšanās šajās māju sapulcēs ir ārkārtīgi svarīga, jo to laikā tiek lemts par kopīpašumā veicamajiem darbiem, darbu veidu un finansējumu avotu, kā arī tiek izteiktas un ņemtas vērā dažādas idejas par nākotnē veicamajiem darbiem. Un tieši iedzīvotāji ir tie, kuriem jāpieņem lēmumi attiecībā uz savu kopīpašumu, apsaimniekotājs nav tiesīgs neko lemt iedzīvotāju vietā, tikai ieteikt kopsapulces apmeklētājiem ierosinājumus rekomendāciju formā!


Kristīne K. – Runājot par remontdarbiem un būvdarbiem, ļoti svarīgi ir saprast, ka šos darbus ir jāveic atbilstoši spēkā esošajiem likumiem, tai skaitā ir jābūt izstrādātai atbilstošai tehniskajai dokumentācijai. Būvdarbu patvaļīga īstenošana bez atbilstošas dokumentācijas var novest pie letāla iznākuma (piemēram, iet bojā mājdzīvnieki, pat mājas iedzīvotāji) un pie sava vai kaimiņu īpašuma bojājumiem un postījumiem. Turklāt jāņem vērā, ka, veicot remontdarbus un būvdarbus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ilgtermiņā tas palīdz ietaupīt līdzekļus. Vērtējot iedzīvotāju izpratni par viņu kā īpašnieku pienākumiem, jāpiebilst, ka pagaidām diemžēl ir novērojama vāja izpratne par to, ka daudzdzīvokļu nams ir dzīvokļu īpašnieku kopīgais īpašums – par to ir jārūpējas tāpat kā par privātmājām vai savu auto. Dzīvokļa īpašums nebeidzas ar dzīvokļa durvīm, tas sākas un beidzas līdz ar kāpņu telpas durvīm un ietver arī atbildību par pieguļošo teritoriju!

Nobeigumā – kādas trīs lietas jūs kā apsaimniekošanas speciālistes ieteiktu katras mājas iedzīvotājiem izvērtēt, lai samazinātu siltuma patēriņu savā kopīpašumā?

Kristīne K. – Siltuma patēriņu ietekmē daudzi faktori, un ļoti būtiski ir domāt par koplietošanas telpām – pagrabu cauruļu siltināšanu, logiem, durvīm, kā arī bēniņu siltināšanu, kur aizplūst lielākā daļa mājas siltuma. Svarīgi ir arī iedzīvotāju paradumi un komforta temperatūra. Citiem pietiek, ja telpās gaisa temperatūra ir 18° C, savukārt citiem ir auksti arī, kad uzstādīti 22°C. Tas ir atkarīgs no cilvēku fizioloģijas, vecuma un citiem faktoriem, bet galu galā daudzdzīvokļu mājā ir jārod kompromiss, jo uzstādītā temperatūra nekad nebūs pa prātam visiem.

Kristīne U. K. – Vērtīga procedūra, kas palīdz precīzi noteikt mājas siltuma zudumus, ir dzīvojamās mājas energoaudits. To veic profesionāli energoauditori, kuri ar atbilstošām tehnoloģijām identificē mājas siltuma zudumu cēloņus, kas var būt gan jumts, gan pagrabs vai ārdurvis. Balstoties uz šādu energoauditu, mājas iemītnieki var pieņemt lēmumu, kā par saprātīgu summu iegūt maksimālu labumu.

Saistībā ar šo būtisks atbalsts turpmākos pāris gadus varētu būt nupat izsludinātā Ekonomikas ministrijas un ALTUM programma, kas paredzēta daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, bet kas ir arī laba iespēja, veicot šīs plānveida aktivitātes, ēkas dzīves cikla saglabāšanai, lai māja kalpotu vēl vairākus gadu desmitus. Programma sniedz iespēju saņemt ES fondu atbalstu līdz pusei (49%) no projektā attiecinātajām izmaksām.

Piemēram, ja vidēja izmēra mājai (piemēram, 3 stāvi, 3 kāpņu telpas, ~ 1400m2), kurai pašlaik siltuma patēriņš ir ~ 30 kWh/ 1m², minimālu siltināšanas darbu projekta izmaksas sastādītu aptuveni 300 tūkstoši eiro bez PVN, no kā gandrīz pusi līdzfinansētu ES līdzfinansējums (pamatu siltināšanas, pagraba pārseguma siltināšanas, jumta siltināšanas un seguma nomaiņas, fasādes siltināšanas, koplietošanas telpu logu un durvju nomaiņas), tad, veicot siltināšanas projekta aktivitātes, siltumenerģijas vidējo patēriņu mēnesī būtu iespējams samazināt par ~40% jeb dotajā gadījumā no ~ 30kWh/1m2 līdz ~ 18kWh/1m2 mēnesī. Katru mēnesi būtu maksājums par saņemto aizdevumu ~ 1,3 EUR apmērā par 1m2, kas 50m2 lielam dzīvoklim sastādītu ~ 64 EUR mēnesī pie 5% aizdevuma procentu likmes izmaksām, bet ar laiku renovācijas izmaksas atmaksātos uz samazināto apkures maksājumu rēķina.

Ikkatrs var parēķināt, cik šobrīd sastāda siltuma izmaksas mēnesī un aprēķināt, cik būtu eiro izteiksmē ekonomija par siltumu, ja rēķins būtu par ~ 40% mazāks, savukārt, lai noskaidrotu precīzākas siltināšanas darbu investīciju izmaksas mājas dzīvokļu īpašnieku vairākumam ir jāvēršas pie sava apsaimniekotāja un jānobalso par projekta īstenošanas uzsākšanu. Projekta izmaksas var būt atkarīgas gan no mājas esošā stāvokļa, gan no energoaudita ieteikumiem, gan no tehniskās apsekošanas konstatācijām.

Kristīne K. – Ja saņemsim dzīvokļu īpašnieku interesi par šo programmu, labprāt varam sarīkot informatīvu viedokļu apmaiņas vakaru, kurā, iepriekš piesakoties, ar mūsu apsaimniekotajām mājām varēsim apspriest veicamos soļus un konkrēto māju perspektīvas.

bottom of page