top of page
  • Writer's pictureVNK serviss

PILTENES KATLUMĀJAS IEKĀRTU NOMAIŅAS PROJEKTS FINIŠA TAISNĒ

Apritējuši divi gadi, kopš Ventspils novada dome lēma deleģēt siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšanu Tārgalē, Jūrkalnē un Piltenes pilsētā SIA “VNK serviss”. Lai noskaidrotu, kas un kā šajos divos gados ir īstenots siltumapgādes sistēmas sakārtošanā Piltenes pilsētā, uz sarunu pieaicinājām SIA “VNK serviss” valdes locekli DIĀNU SKUDRU un investīciju projektu vadītāju JĀNI STIKĀNU.

Kāds bija sākums, pārņemot siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu Piltenes pilsētā?

Diāna Skudra: Pirmās divas sezonas pagāja ar ļoti lieliem izaicinājumiem, cenšoties nodrošināt siltumapgādes padevi bez pārrāvumiem, kas ne vienmēr bija iespējams katlumājas iekārtu tehnoloģiskā nolietojuma dēļ – katla metāls nereti neizturēja, bija jāpārtrauc siltuma padeve un jāveic metināšana, bet neviens nedeva garantiju, cik ilgi šāda “salabošana” kalpos. Siltumtrasē cirkulācija bija vāja, daudzdzīvokļu namos nebija uzstādīti siltumpunkti, tāpēc mājās, kuras atradās tuvāk katlumājai, parasti bija par karstu, kamēr pēdējās mājās – pārāk vēss. Tāpat arī pārņemšanas brīdī katlumājas iekārtām nebija atbilstošās iestādes atzinuma, kas apliecinātu tiesības katlumājas iekārtas droši ekspluatēt.

Līdz ar to pirmais mēnesis pagāja, ieviešot pagaidu risinājumus – veicot pagaidu katlu iekārtu remontdarbus, nezinot, cik ilgi tās vēl kalpos, un strādājot pie dokumentācijas. Bija arī skaidrs, ka nekavējoties nepieciešams meklēt racionālu, saimnieciski saprātīgu un mūsdienīgu risinājumu, lai veiktu iekārtu nomaiņu, pēc iespējas vairāk piesaistot papildu finansējumu no Eiropas Savienības grantu programmām, lai samazinātu projekta kopējās izmaksas, kas pēc tam ietekmēs tarifa apmēru.

Kādus mērķus noteicāt savā starpā komandā, uzsākot darbu pie šī projekta?

Jānis Stikāns: Mūsu galvenais iekšējais uzstādījums, ievācot atsauksmes no pārējiem siltumapgādes uzņēmumiem Latvijā un apzinot labākos Ziemeļeiropas reģiona katlu iekārtu ražotājus, bija rūpīgas priekšizpētes rezultātā rast Piltenes iedzīvotājiem pēc iespējas ekonomiski izdevīgāko risinājumu ar samazinātām ekspluatācijas izmaksām tuvākajiem 20 gadiem, vienlaikus ieviešot tehnoloģiski mūsdienīgu, attālināti vadāmu, automātisku katlu iekārtu risinājumu bez kurinātājiem, kas ilgtermiņā nodrošinātu ekonomiskāku izejmateriālu (šķeldas) un darbaspēka patēriņu.

Ņemot vērā, ka tuvākajos gados ir sagaidāmas jaunas normatīvo aktu prasības novada lielākajām katlumājām par papildu filtru uzstādīšanu (ar papildu izmaksām ~ 200 000 apmērā), mēs jau tehniskajā specifikācijā bijām iestrādājuši papildu prasību par īpaši samazinātu izmešu daudzuma nodrošināšanas nepieciešamību tehnoloģiskajā procesā. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka no katlumājas dūmeņa tiks izvadīti īpaši tīri dūmi, kā arī tuvākajos gados par dārgu naudu nebūs nepieciešams iegādāties papildu filtru. Darījām visu iespējamo, lai, pirmkārt, iepirkuma procedūrā savstarpēji konkurētu dažādi piegādātāji, tādā veidā samazinot pašas projekta izmaksas, kas arī izdevās, jo nākamo piegādātāju piedāvājumi bija par ~ 400+ tūkstošiem dārgāki. Otrkārt, mēs neatlaidīgi strādājām pie Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piesaistīšanas. Patiesi priecājos, ka 2022. gada nogalē noslēdzām Eiropas granta līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par līdzfinansējuma piesaisti līdz 40% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.

Kā izvēlējāties piegādātāju, ar kuru slēgt līgumu par katlumājas iekārtu nomaiņu?

Diāna Skudra: Tas bija laikietilpīgs process. Sākotnējie piedāvājumi bija vairāk nekā pusotra miljona apmērā, un sapratām, ka tas nav mūsu iecerētais risinājums, tāpēc ir jāturpina meklēt. Vērsāmies pie Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas biedriem un privātuzņēmumiem, lūdzot dalīties pieredzē un zināšanās par pēdējo piecu gadu praksi līdzīgas jaudas un tipa iekārtu uzstādīšanā un to izmaksās. Rezultātā pieaicinājām desmit labākos piegādātājus, kas izteikuši tehnoloģiski optimālākos un izmaksu ziņā saprātīgākos un ekonomiskākos risinājumus.

Aicinājām viņus apsekot Piltenes katlumāju un sniegt savus piedāvājumus, par kuriem pēc tam komandā spriedām un asi diskutējām, izvērtējot katlumājas funkcijas – kas ir patiesi nepieciešams un kas projektu tikai sadārdzinātu. Izvērtējot iepirkuma dokumentāciju, par konkursa uzvarētāju Iepirkumu komisija atzina “ANTARA LT” UAB ar piedāvāto līgumcenu 827 000 eiro. Pārējo piegādātāju piedāvājumi bija vairāk nekā uz pusi dārgāki.

Cik tālu pašlaik ir īstenots projekts? Kas vēl ir priekšā?

Jānis Stikāns: Jau uzstādītas jaunās iekārtas – katlu iekārtas,ekonomaizers, kas palīdzēs samazināt šķeldas patēriņu par aptuveni 15% un saglabāt mazāku tarifu ilgtermiņā. Ekonomaizers ir veidots no nerūsējošā tērauda, tādējādi ir nodrošināta šīs iekārtas ilgmūžība. Septembrī tika pabeigti pēdējie jauno iekārtu montāžas un metināšanas darbi, kā arī veikts aukstais tests. Priekšā vēl ir karstais tests, kas tiks veikts, kad būs atbilstoša āra gaisa temperatūra un nepieciešamība veikt apkures padevi, kas, visticamāk, jau būs noslēdzies līdz ar šīs publikācijas nonākšanu pie iedzīvotājiem. Līdz ar šī testa veikšanu jaunā katlumāja tiks nodota ekspluatācijā. Noslēgumā gada beigās vēl būs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) audits, kad CFLA speciālisti viesosies Piltenes katlumājā un “VNK serviss” birojā, lai pārbaudītu projekta dokumentācijas atbilstību līguma nosacījumiem.

Kāpēc jaunas iekārtas nevarēja uzstādīt ātrāk, ņemot vērā siltumenerģijas un energoresursu izmaksu palielināšanos?

Diāna Skudra: Jāatzīst, ka ļoti daudz laika aizņem dokumentu sagatavošana, projekta pieteikuma izstrāde, dokumentu un to grozījumu saskaņošana, iesniegšana attiecīgajās iestādēs un aizdevuma dokumentu kārtošana Valsts kasē. Kaut arī vēlējāmies veikt iekārtu nomaiņu pēc iespējas ātrāk, šāda veida projektos vienmēr ir jārēķinās ar kārtību, kas pastāv, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu un sakārtotu projekta dokumentāciju. Šobrīd tuvojamies noslēgumam, un drīz vien katlumāja tiks nodota ekspluatācijā. Pēc CFLA audita varēsim izskatīt un veikt grozījumus noteiktajā siltumenerģijas tarifā.


CFLA speciālistes apmeklē Piltenes katlumāju. Par paveikto viņas informē valdes locekle Diāna Skudra un investīciju projektu vadītājs Jānis Stikāns.




Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekts Nr. 4.3.1.0/22/A/049 “Siltumavota efektivitātes paaugstināšana Ventspils novada Piltenes pilsētā” tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskajā atbalsta mērķī “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē”.




Comments


bottom of page