.png)
SIA “VNK serviss” valdes locekle Diāna Skudra vēlas vērst iedzīvotāju uzmanību uz to, ka: “Lai arī ikdienā par to netiek domāts, kanalizācijas jeb notekūdeņu savākšanas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (turpmāk - NAI) ir viens no būtiskākajiem elementiem jebkuras apdzīvotas vietas infrastruktūrā. Padomājiet, kā tas būtu nodzīvot vienu dienu bez kanalizācijas? Varētu, protams, doties mazgāties un arī uz tualeti, bet nekas pēc tam nekur neaiztecētu, paliktu turpat... Tieši šīs neredzamās sistēmas palīdz nodrošināt tīru vidi, pasargā cilvēku veselību un dzīvību, kā arī veicina ūdens resursu ilgstspējību un kvalitatīvu pieejamību šodien un nākotnē. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir paredzētas notekūdeņu attīrīšanai no iedzīvotāju un iestāžu rādītām piesārņojošām vielām, pirms tos novada atpakaļ vidē, un, lai nodrošinātu notekūdeņu atbilstošu attīrīšanu, ir patiešām nepieciešami ievērojami resursi un efektīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās izmanto dažādus notekūdeņu attīrīšanas paņēmienus.”
SIA “VNK serviss” ikdienā uztur un apkalpo dažāda diametra maģistrālos ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadus ~ 166 km kopgarumā, un novada savāktos notekūdeņus uz 17 nošķirtām, atsevišķām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kurās gadā attīra un pēc tam novada vidē aptuveni 126 000 m³ notekūdeņu!
Lai pastāstītu par to, kā mūsu paradumi ietekmē notekūdeņu attīrīšanas procesu un kāpēc ir nozīmīgi pievērsties šai tēmai, vaicājām SIA “VNK serviss” speciālistam – ražošanas tehnoloģijas vadītājam Jānim Zviedrim:
Kādēļ ir svarīgi attīrīt notekūdeņus, pirms tos novada atpakaļ vidē? Kādi ir ieguvumi notekūdeņu atbilstošai attīrīšanai?
Jānis Zviedris: Notekūdeņi savā ziņā ir sabiedrības spogulis. Notekūdeņos atrodams piesārņojums, kuru radām mēs – cilvēki, savā ikdienas dzīvē un darbā, strādājot birojos, ražošanas uzņēmumos, ēdināšanas nozarē u.c. jomās, praktiski jebkurā tautsaimniecības nozarē. Neattīrītos notekūdeņos novadītās piesārņojošās vielas var parādīt un parāda mūsu visu ikdienas paradumus un izpratni par to, kā kopīgi veidojas mūsu ietekme uz apkārtējo vidi. Cilvēks, kā jebkurš dzīvs organisms, elpo, dzer ūdeni, ēd un kārto savas dabiskās vajadzības. Šo darbību rezultātā rodas piesārņojums, kurš, novadīts apkārtējā vidē bez atbilstošas attīrīšanas, izjauc līdzsvaru dabā.
Virszemes ūdens resursi – dīķi, upes, ezeri un, galu galā, jūra, saņemot pārlieku lielu barības vielu daudzumu, aizaug ar dažādiem ūdensaugiem. Tie, patērējot šīs barības vielas, patērē arī ūdenī esošo skābekli, kas paliek mazāk pieejams dabīgai ekosistēmas florai un faunai, kas rezultātā nomirst. Vairums no mums ir redzējuši noslāpušas zivis upēs un ezeros ar vēderiem gaisā. Tāds ir rezultāts, ja notekūdeņus neattīra un novada vidē. Gribam peldēties tīros ūdeņos, makšķerēt dzīvas un veselas zivis, elpot tīru gaisu pie ūdeņiem, kas nesmako, tāpēc notekūdeņu attīrīšana ir ļoti nozīmīgs jautājums.
Kādēļ ir svarīgi iedzīvotājiem būt informētiem par notekūdeņiem un to attīrīšanas procesu? Vai attiecībā uz notekūdeņiem pastāv kādi konkrēti fakti vai noteikumi, kas iedzīvotājiem būtu jāzina?
Jānis Zviedris: Viennozīmīgi ir svarīgi apzināties, ka kvalitatīvs kanalizācijas jeb notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojums ir abpusēja atbildība un rīcība. Mums visiem ir jāatceras, ka tualetes pods nav atkritumu tvertne. Tajā jānovada tikai pašu radītie fizioloģiskie izdalījumi un tualetes papīrs. Protams, ir arī dušas, vannas, izlietnes, trauku mazgājamās mašīnas, veļasmašīnas. Arī šeit rodas notekūdeņi, tomēr mazāk piesārņoti nekā tualetēs. Šādus notekūdeņus var savākt, novadīt un attīrīt kontrolēti, bez liekiem sarežģījumiem.
Ja notekūdeņos novada visu, kas saimniecībā ir lieks (piemēram, neizmantotas zāles, higiēnas preces, vecu pārtiku, taukus un par dažādus priekšmetus), tad rodas problēmas. Centralizētas kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav piemērotas cita veida piesārņojuma attīrīšanai. Tas nozīmē to, ka, šo piesārņojumu neattīrot, tas izplūst vidē un rada neatgriezeniskus vides piesārņošanas procesus.
Katram, vismaz reizi mūžā, būtu ieteicams apmeklēt savas dzīvesvietas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lai savām acīm redzētu, kā notiek notekūdeņu attīrīšana. Tas, iespējams, radītu skaidrāku priekšstatu, ko darām pareizi un ko ne. Sabiedrība taču ļoti labi saprot skolotāju, ārstu un strādnieku darbu specifiku, jo par to tiek daudz runāts. Notekūdeņi ir būtībā pats pēdējais, par ko cilvēks domā, tomēr atstāj vienu no ievērojamākajām ietekmēm uz vides dzīvotspējas saglabāšanu!
Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras notekūdeņu attīrīšanas iekārtas?
Jānis Zviedris: Galvenās problēmas, ar kurām saskaramies notekūdeņu attīrīšanas procesos, ir sabiedrības izlietoto ūdeņu piesārņošanas paradumi. Acīmredzamās lietas ir mehāniski sataustāms piesārņojums, kuram nav jānokļūst notekūdeņos.
Zāles tablešu un kapsulu veidā, izlietotas personīgās higiēnas preces, izlietoti kontracepcijas izstrādājumi, sadzīves priekšmeti, elektronikas sastāvdaļas, konservācijas pārtikas produkti – šis piesārņojums rada cauruļvadu sistēmu, pārsūknēšanas aprīkojuma un notekūdeņu attīrīšanas procesu aprīkojuma nosprostošanos vai pat neatgriezenisku bojājumu. Tās ir izmaksas.
Tajā pašā laikā redzam, ka bieži vien piemājas atkritumu tvertnes izved pustukšas, maksājot kā par pilnas tvertnes izvešanu. Kas ir tā šķietami racionālā rīcība, kādēļ sabiedrība dara tā, kā dara, nav skaidrs. Ja gadījumā cilvēki notekūdeņos novada dažādas bīstamās vielas, kas acīm nav redzamas, tās būtiski ietekmē notekūdeņu attīrīšanas procesus, kurās iesaistīti dzīvi mikroorganismi – bioloģiska notekūdeņu attīrīšana. Tie iet bojā un nespēj atbilstoši veikt savu darbu – piesārņojuma samazināšanu, jo ir saindēti.
Vai Jums ir kādi konkrēti padomi iedzīvotājiem attiecībā uz viņu paradumiem?
Jānis Zviedris: Jā, esiet atbildīgi! Parunājiet ar savas dzīvesvietas komunālo pakalpojumu sniedzējiem, to pārstāvjiem. Izlasiet iepriekšējos jautājumus un atbildes. Uzziniet, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Pretējā gadījumā, cīnoties ar paradumu sekām, maksa par izlietotu ūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu kļūs tikai dārgāka. Jāpiemin arī, ka arī lietusūdeņu novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegta. Šādas darbības būtiski ietekmē notekūdeņu kvalitāti un būtiski traucē jebkuru notekūdeņu attīrīšanas procesu. Turklāt par šādām darbībām būs noteikti jāmaksā papildus tuvākajā laikā. Ekonomējot vienā punktā, zaudējam daudz vairāk citā.
Kādas ir visbiežāk izmantotās tehnoloģijas notekūdeņu attīrīšanā un kā tās darbojas?
Jānis Zviedris: Parasti notekūdeņu attīrīšanā izmantojam divu veidu procesus – mehāniskā attīrīšana (atdalām visu acīm redzamo, sataustāmo piesārņojumu, kas ūdenī nešķīst, to fiziski atdalot no notekūdeņiem priekšattīrīšanas stacijās) un bioloģiskā attīrīšana (izmantojot dzīvus mikroorganismus, kuri pastrādā un atdala notekūdeņos izšķīdušu piesārņojumu, kuru nevar ne redzēt, ne sataustīt. Līdzīgi kā izšķīdis cukurs tējā).
Mehāniskajā attīrīšanā parasti izmanto dažāda veida restes un sietus, lai šos atkritumus atdalītu, savāktu un atbilstoši utilizētu, kā arī dažādus izgulsnēšanas procesus, kuros nostādinātās vielas atsūknē un atbilstoši utilizē. Bioloģiskā attīrīšanas procesā nodrošinām dzīvu mikroorganismu kopuma dzīvotspēju, pievadot izšķīdušu piesārņojumu, kas ir mikroorganismu barības vielas, un pievadām gaisu, lai šie organismi spētu elpot. Šie mikroorganismi, tāpat kā cilvēki, ēd, elpo, dara savu noteikto darbu un tādējādi attīra notekūdeņus no izšķīdušā piesārņojuma.
Kādas ir Jūsu pārdomas par nākotnes perspektīvām notekūdeņu attīrīšanas jomā? Vai ir, piemēram, kādi notekūdeņu projekti, kas varētu sniegt savu pienesumu sabiedrībai kopumā?
Jānis Zviedris: Notekūdeņu attīrīšanas jomā mēs mērķtiecīgi sekojam līdzi jaunākajām, tehniski un ekonomiski pārbaudītām tehnoloģijām un to niansēm, lai varētu tuvāko gadu laikā mērķtiecīgi pielāgot metodes un veikt neattīrītu notekūdeņu sastāva un piesārņojošo vielu efektīvāku un finansiāli izdevīgāku attīrīšanu. Izaicinājumu joprojām ir daudz, dialogs ar sabiedrību par tās paradumu maiņu ir nebeidzams process.
Šobrīd SIA “VNK serviss” aktīvi iesaistās dažādos ES finansētos projektos, kuru ietvaros piesaista līdzekļus tieši tehnoloģiju uzlabošanai, nākotnē redzot iespēju samazināt iedzīvotājiem samaksu par centralizētas kanalizācijas pakalpojumu. Piemērs ir projekts “ReNutriWater”, kas ir mērķēts uz attīrītu notekūdeņu atkārtotu izmantošanu, piemēram zālāju laistīšanā vai dažādu kultūraugu audzēšanā.
Attīrītos notekūdeņos ir daudz labu mikroelementu, kas ir augšanai noderīgi, tikai jāsaprot precīzi – cik, kādi un cik daudz konkrētai audzējamai kultūrai. Ņemot vērā šīs vasaras karstuma un sausuma periodus un daudzviet zemo gruntsūdeņu līmeni, dzeramā ūdens patēriņš šādos apstākļos tikai pieaug – un nevis pārtikā vai personīgās higiēnas vajadzībām, bet tieši laistīšanā. Tas ir jebkuras ūdenssaimniecības murgs – kvalitatīvi sagatavotu dzeramo ūdeni, kas ir piedzīvojis daudzus, sarežģītus tehnoloģiskos procesus un speciālistu rūpes, izlej zemē. Papildus šādas situācijas rada risku, ka ūdenssaimniecība nespēj nodrošināt vajadzīgo dzeramā ūdens daudzumu un spiedienu vienlīdzīgi visiem. Ja šādi rīkosimies ilgstoši, būsim spiesti ierobežot ūdens patēriņu. Lielāku jaudu aprīkojumu un tehnoloģiju ieviešana nav risinājums, jo iedzīvotāju maksātgriba un maksātspēja par šo pakalpojumu nav bezgalīga. Līdz ar to, domājot par nākotni, šādi projekti ir svarīgi, lai ilgtermiņā nodrošinātu ūdens resursu efektīvu izmantošanu un samazinātu izmaksas nākotnē.
Tehnoloģiskais notekūdeņu attīrīšanas process.
Avots: “Skaidrīte noskaidro. Mēs piedalamies”.Tulk. Zviedris J. Izdevējs: SIA “Liepājas ūdens”.